Par šo tēmu plašāk arī YouTube video. Šajā rakstā uzzināsi:

• kāds ir Tavs saistīšanās, jeb attiecību veidošanas stils,
• kādas pamatvērtības tam apakšā,
• kāda uzvedība un attieksme bērnībā to veidoja
• kādu ievainojumu mēs sargājam ar šādu attiecību veidu
• kādā veidā mēs sabotējam attiecības, kuras mums tik ļoti ir svarīgas un kuras tik ļoti vēlamies
• dziedināšanas metodes

Kas ir pieķeršanās, jeb saistīšanās stils? Tas ir tāds neapzinātu noteikumu kopums, kas izveidojies kā pašsaprotams attiecībās un mīlestībā, un kurš veido mūsu uzskatus, dažādas vajadzības attiecībās, kā mēs uzvedamies un izturamies attiecībās un kā nospraužam savas robežas. Tas ir kas tāds, ko mēs iegūstam socializējoties, tātad augot noteiktos apstākļos.

Tad jautājums ir – kā mēs šo pieķeršanās stilu varam redzēt astroloģiskajā kartē? Lieta tāda, ka mēs kartē varam redzēt tendences un varbūtības, jo karte parādīs ģimenes vidi, emocionālās vajadzības un vai mēs to saņemam vai nē, tomēr mēs labi zinām, ka ne visu kartes potenciālu mēs realizējam un arī noteiktas tendences var realizēties tikai konkrētos sociālos apstākļos. Katrai planētai un zodiaka zīmei ir plašs spektrs ar pozitīvām un negatīvām īpašībām.

Daži speciālisti uzskata, ka šis attiecību stils izveidojas jau vecumā no 0-2gv un ir atkarīgs no tā kā pret zīdaiņa vajadzībām izturējās viņa vecāki. Protams, tas notiek arī vēlāk caur situācijām, kas atkārtojas atkal un atkal, un tādā veidā nostiprinās mūsu zemapziņā kā attieksme, atbilstošas emocionālās reakcijas, un izveidojas atbilstošas neironu saites mūsu smadzenēs. Vēlāk mēs to saucam par raksturu.

Un tā, specialisti izdala 4 pieķeršanās (piesaistes), jeb attiecību veidošanas stilus. Turklāt, tie parādīs ne tikai to, kā mēs veidojam attiecības, bet arī kā mēs pārtraucams tās tajos gadījumos, kad mums tas nepieciešams. Parādīs mūsu galveno sāpi, īpašās vajadzības un to, kā cilvēks nosprauž robežas.

Droša piesaiste, jeb drošas pieķeršanās stils. Bērns aug ģimenē, kurā viņš saņem vajadzīgo uzmanību un attieksmi, piem., ja viņš raud – vecāki tam pievērš uzmanību, lai saprastu kāpēc tā un kas būtu darāms, lai tā nebūtu. Risina jautājumus. Šī attieksme caur šo atkārtoto pieredzi un pozitīvajām emocijām rada bērnā pārliecību, ka es drīkstu parādīt savas emocijas, manas vajadzības tiks uzklausītas un es droši varu par tām runāt. Es varu paļauties uz citiem cilvēkiem un saņemu viņu atbalstu un mīlestību, kad man iet grūti un kad man tā ir vajadzīga. Es esmu mīlestības un uzmanības vērts.

Pieaugušā vecumā šādam cilvēkam būs vieglāk veidot attiecības, jo viņam ir šī pozitīvā pieredze, ka cilvēki man apkārt ir atsaucīgi un pozitīvi noskaņoti un ir normāli uzticēties un paļauties uz otru cilvēku attiecībās, kā arī runāt par savām vajadzībām un emocijām un zināt, ka to darīt ir droši un es jūtos ērti un nepiespiesti to darot. Un es tikšu uzklausīts un saprasts un tam ir risinājums.

Viņiem nav nekādu īpašu traumu, kas ietekmētu attiecības (mums katram ir bailes par kaut ko), tomēr viņi prot par to runāt un arī nospraust veselīgas robežas.

Trauksmainais pieķeršanās stils. Šim bērnam vecāki varēja būt pat ļoti gādīgi un mīloši, kad bija kopā ar bērnu, tomēr viņiem bija jāstrādā garas stundas un bērns tika atstāts ar auklīti vai vecmammu, kas varbūt nepievērsa bērnam tādu uzmanību. Līdz ar to, bērnam izstrādājas pārliecība, ka man tuvi un mīļi cilvēki var pazust jebkurā brīdī un bērns ļoti baidās, ka viņu atkal var pamest, atstāt vienu pašu.

Par cik šī aprūpe nav konsekventa, tad bērns neiemācās parūpēties par savām vajadzībām pats, (jo aprūpētāji tak kuru katru mirkli var atgriezties) bet gaida, kad atkal saņems spontānu mīļuma mirkli. Astroloģijā par to atbild Urāns.

Pieaugušā vecumā viņiem ir milzīgas bailes, ka tos atraidīs un pametīs un tādēļ viņi ļoti, ļoti pieķeras cilvēkiem, pieķeras tik cieši, ka otrs to nemaz tā nevar izturēt un tas viņu atgrūž no citiem.

Viens no aizsardzības mehānismiem ir vēsuma maska, līdz ko cilvēks pamana, ka partneris vēlas attālināties.

Lielākās bailes ir saistītas ar noraidījumu un nepieņemšanu, un viņi vēlas patikt ikvienam. Viņiem  izdzīvošana un atzinības apliecinājumi ir viens un tas pats,  jo tas atsauc atmiņā to, ka mīļotie cilvēki var pēkšņi pazust un es nevaru bez viņiem izdzīvot. Viņi nav iemācījušies nomierināties paši, un bieži vien viņi pat nezina, kas viņiem patiesi ir vajadzīgs, jo visa uzmanība ir vērsta uz cietiem un viņu apmierināšanu un izpatikšanu. Viņi cenšas izkalpoties un iegūt atzinību par katru cenu, attiecīgi viņu mīlestības valoda ir saistīta ar tuvību un pieskārieniem un būšanu kopā. Viņi ir ļoti uzmanīgi, mīloši un dodoši un ļoti vērīgi pret citu vajadzībām bieži vien uz savu vajadzību rēķina. Bieži vien viņi pat nezina, kādas tad ir viņu vajadzības, jo viņi ir tik ļoti orientēti uz citiem. Un tad kad mīļotais cilvēks nav tuvumā, viņiem ir patiešām grūti, jo viņi nespēj paši nomierināties.

Viņi dara sev pāri tādā veidā, ka pakārto savas vajadzības citiem un tamdēļ bieži neizdara to, kas viņiem vajadzīgs priekš sevis – gan darbā, gan personiskajā dzīvē. Dzīvē bieži ir tā, ka cilvēks sataisa plānus, bet te pēkšņi kāds draugs piezvana un saka – man tevi ļoti, ļoti vajag, un viņi uzreiz atbīda savas lietas otrajā plānā, lai iepriecinātu otru.

Tādā veidā nododot un pametot paši sevi. Tātad izeja šeit ir iemācīties veselīgi sabalansēt savas vajadzības ar citu cilvēku vajadzībām, iemācīties pateikt NĒ.

Vislielākā vajadzība ir atzinība un iedrošinājums, ka viņiem sanāks. Ja esat kopā ar šādu cilvēku, tad no savas puses ir jārada viņos pārliecība, ka uz jums var paļauties, ka jūs nekur nepazudīsiet, un jūsu rīcība ir paredzama. Protams, viņiem arī jāmācās paļauties pašiem uz sevi 😊

Problēma ir tajā, ka mūsu zemapziņa meklē apstiprinājumu šiem uzskatiem, ka uz citiem nevar paļauties, tādēļ tādi stabili un uzticami cilvēki šim attiecību tipam liksies garlaicīgi. Un ja kāds ir pārāk jauks un pārāk uzmanīgs, tad viņi paši izjauks šīs attiecības, jo tās nesaistās ar mīlestību un drošību un ģimeniskumu,  un neapstiprina izstrādātos uzskatus.

Atceramies, ka te ir ieradums būt trauksmainam un testēt uz atšķirtību, nevis stabilitāti. (ģimenes vide)

Izvairīgi noliedzošais pieķeršanās stils. Šeit bērnībā ir nevērīga, pat nolaidīga attieksme pret bērnu, kad, piem., bērns atstāts badā, nav apkopts, dzīve ir tāda haotiska. Var būt mamma un tētis ir mājās, bet viņi ir kaut kur savā pasaulē, savās darīšanās un neredz vai ignorē bērna vajadzības. Bērns var raudāt, bet par viņu neviens nepainteresēsies, nepieies klāt. Neviens neprasīs kā tev gāja skolā, kā tu jūties. Mamma var būt arī mājās, bet kaut kur savā pasaulē, piem., internetā. Astroloģijā mēs šeit redzēsim spēcīgu Neptūna ietekmi.

Mazs bērns nesaprot, ka vecāki vienkārši nav emocionāli pieejami, tai vietā viņi ir pārliecināti, ka kaut kas nav kārtībā ar viņiem pašiem un tāpēc vecāki tā izturas. Es esmu slikts un man par to ir jākaunas, vai arī bērns tiešām ir kaunināts, jo vecāki paši neizprot bērna vajadzības. Pieaugot viņi ļoti slēpj šo savu ievainojamību kļūstot ļoti neatkarīgi un super patstāvīgi. Attiecībās, tikko kā lietas sāk palikt nopietnas un cilvēki sāk satuvināties, viņi paši tās izjauc, jo ir ļoti lielas bailes no pieķeršanās un tuvības. Bieži vien trauksmainais un izvairīgais satiekas kopā kā pāris.

Šeit tātad galvenā sāpe saistīta ar pieķeršanos un tā kā viņiem bērnībā ir bijis pašiem jātiek ar sevi galā, tad viņi nemaz nevēlas, ka tagad kāds uz viņiem paļausies un viņiem būs jāuzņemas atbildība par vēl kādu. Viņiem ir nepieciešama sava telpa, savs stūrītis, kas pieder tikai viņiem, kur viņi var norobežoties no pārējiem. Man to nevajag, jo tad es nejutīšu šīs sāpes un atraidījumu. Jo, ja es būšu attiecībās, viņi redzēs cik kroplīgs es esmu un kāds es patiesībā esmu apkaunojums sev un citiem un es negribu lai kāds to redz, un tieši tamdēļ manas vajadzības nav iespējams apmierināt tik un tā. Viņi būs ļoti vēsi un distancēti, tomēr ļoti jūtīgi pret jebkuru kritiku.

Tā kā lielākā sāpe ir pārliecība, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, tad viņi visādi izvairīsies no konfliktiem, atliks sarunu, kamēr no tās patiešām vairs nevarēs izvairīties (uzlieku rozā brilles, lai man nav jāredz kas tur notiek patiesībā), jo vislielākās bailes ir izrādīties vājam vai nespējīgam ko izdarīt. Viņi var būt ļoti jauki un šarmanti, harizmātiski iepazīšanās sākumā un tad it kā ierauties savā čaulā.

Vislielākā vajadzība ir drošība un pastāvība un viņi ir izstrādājuši šo spēju rēķināties tikai ar sevi, bet viņi nespēj paļauties uz otru, lai gan tieši tas viņiem visvairāk ir vajadzīgs. Bet viņi nekad to neparādīs. Ja gribat viņiem palīdzēt, tad paslavējiet viņus. Un te nav vajadzīgs nekas grandiozs kā “Tu esi vislabākais pasaulē utt”, bet pasakiet paldies un parādiet ka pamanījāt tos darbiņus ko viņi dara jūsu un ģimenes labā. Viņi ir ļoti atsaucīgi uz citu vajadzībām, un sāpi tādēļ droši jautājiet pēc palīdzības un NOVĒRTĒJIET to! Un iemāciet viņiem atpazīt pašiem savas emocijas un jautāt pēc palīdzības (jo tas taču ir apkaunojoši), jo bērnībā tas nav bijis un viņiem vienkārši nav pazīstama šī enerģetiskā apmaiņa. Viņi nezina kā veidot dziļas, emocionāli intīmi attiecības un var pēkšņi tās pārtraukt, jo viņu vajadzības nav piepildītas (lai gan paši tās ir rūpīgi slēpuši).

Šī iemesla dēļ var būt grūtības darbā ar komandas darbu. Izaugsme daļēji ir saistīta ar spēju atļaut citiem paļauties uz viņiem. Un tad viņi pamazām iemācās, ka var paļauties uz citiem.

Te arī jaucas upura un glābēja situācijas.

Dezorganizēti bailīgais piesaistes tips. Šeit dažkārt jau var runāt par kādu diagnozi vai robežstāvokļiem, jo viņi ir auguši tādā vidē, kas nav droša, ir toksiska, kurā valda haoss un bērns vispār nesaprot ko sagaidīt no saviem vecākiem. Parasti ir piedzīvota fiziska, verbāla vai seksuāla vardarbība ģimenē, vai arī bērns ir liecinieks kāda cita traumai (piem., kad tēvs sit māti).  Vienā un tai pašā situācijā iespējams sagaidīt pavisam atšķirīgas reakcijas un bērns nevar uzminēt kā tad būs šoreiz. Nu, piem., bērns atnāk no skolas un māte ir piedzērusies un viņa ir nikna, citā reizē kad nav dzērusi māte jūtas vainīga un raud. Šāds stils var izveidoties arī narcistisku vecāku bērniem, kad viņu te pievelk, te atgrūž, te karts, te auksts un viņi visu laiku ir tādā tuvu/tālu situācijā un viņu galvenā problēma pieaugot ir UZTICĒTIES. Viņi jūt, ka nevar ne uz vienu paļauties, un viņi nespēj līdz galam atklāties nevienam, te ir līdzības ar izvairīgo stilu, bet tam klāt pievienojas stress, nemiers un trauksmainība un pieaugušā vecumā viņi turpina šo tuvu/tālu, karsts/auksts stilu, te atgrūž un te atkal sauc atpakaļ.  Viņi nesaprot atšķirību starp privāts un noslēpums.  (Tabu lietas). Astroloģijā šim stilam mēs redzēsim Plutona ietekmi.

Tā nav tāda izticēšanās vispārpieņemtajā veidā, bet viņi tevi vēro ļoti uzmanīgi, pamana katru tava garastāvokļa maiņu, lai tikai spētu saprast vai jūs netaisāties viņus pamest. No vienas puses tās ir vislielākās bailes, bet no otras – līdz ko attiecības kļūst tuvākas vai tās veidojas pārāk strauji, viņi kļūst ļoti nervozi, jo nespēj uzticēties un ir bailes tikt pamestiem. Ir arī bailes no dominances attiecībās, jo viņi zina cik liels ir šis spēks.

Šeit attiecībās ir milzu intensitāte un bieži viņi izvēlas partnerus no kuriem tiem ir bail. Tā viņi saņem apstiprinājumu savai pārliecībai, ka nevienam nevar uzticēties. Šis tips arī darbā ir ļoti tēmēts uz sasniegumiem un savu robežu pārkāpšanu un testēšanu. Tas ir kā kompensācijas mehānisms, jo tavs ievainojums ir saistīts ar nevērtīgumu un nederīgumu un pieaugušā vecumā tu centies to kompensēt visiem spēkiem.

Šeit izeja ir caur pareizu robežu atrašanu, jo vislielākā sāpe ir robežu nospraušana pašam pret sevi. Un, protams, uzticēšanās. Jautājums, vai ir nepieciešama tāda radikāla uzticēšanās vai radikāls godīgums? Šeit vairāk būtu jāuzticas pašam attiecību procesam, tam, ka mēs ticam – runājot par problēmām, mēs varam rast risinājumu. Iemācīties, ka cilvēki nav un nebūs perfekti nekad, viņi var mūs ievainot un ievainos, bet īstas attiecības neveidojas ar perfektiem cilvēkiem, bet mūs var ievainot, jo mēs atļaujamies parādīt savas vājās vietas, bet mēs arī atļaujamies pateikt – hei, tas sāpēja un mums par to būtu jāparunā, un iegūt uzticēšanos tādā veidā, ka mēs ticam pozitīvam rezultātam un varam strādāt pie tā.

Šis attiecību tips atrod attaisnojumu, lai nemainītos, uzlikdams sev daudz, daudz pienākumus un  izjūtot milzu spiedienu, pārkāpjot paši savas izturības robežas lai apmierinātu citu cilvēku intereses. Un nav jau tā, ka savas intereses vienmēr jābīda pa priekšu, bet runa iet par balansu starp savām un citu vajadzībām, jo citādāk mēs atkal apstiprinām savu nederīgumu, jo esam vispirms palīdzējuši citiem.

Ir autori, kas uzskata, ka šos neveselīgos attiecību stilus var mainīt, jo tās ir ne tikai partnerattiecības, bet attiecības ar darbu, naudu, radiem, draugiem utt.

Un vēl…. Kur ir doma, tur ir enerģija. Ja mēs koncentrējamies uz negatīvo, piem., krāpšanas pazīmēm vai atsvešinātības pazīmēm, tad agri vai vēlu mēs tās atradīsim. Bet mums ir jāatrod pozitīvi piemēri tam kā mēs gribētu lai attiecības izskatītos.

Nu piem., ja tavs vīrs atnāk mājās ar puķēm

• Tātad vainīgs?
• Paldies, cik mīļi! – ko mēs tur saskatām, atkarībā no saviem ieradumiem….

Tagad par mainīšanos. Šie attiecību stili parādās ne tikai attiecībās ar mīļotajiem, bet arī kolēģiem, draugiem, priekšniecību, vecākiem utt. Atbilstoši mums regulāri jāiztēlojas situācijas ar šiem cilvēkiem, kurās mēs rīkojamies tā kā to darītu cilvēks ar veselīgu pašcieņu. Ja nespējam tāda atcerēties vai iztēloties ar sevi, tad meklējam piemērus no citu cilvēku vai pat filmu varoņu dzīvēm. Regulāri mainot savu izturēšanās veidu mēs radām smadzenēs jaunus neironu ceļus, kamēr tas kļust par mūsu jauno raksturu un pasaule ap mums mainās. Lai izdodas!