Ak, šis trakais Pilnmēness laiks! Ko nu kurš par to ir dzirdējis, lasījis un izjutis! Vieni stāsta teiksmas par vilkačiem, citi izjūt neizskaidrojamu nemieru, vēl citiem ir sava pieredze par šo laiku. Lai vai kā, šajā rakstā centīšos izskaidrot skatījumu uz Pilnmēness laiku no astroloģijas viedokļa.
Sākšu ar tīri tehnisko informāciju. Astronomiski Pilnmēness ir laiks, kad Mēness ir aizgājis vistālāk no Saules un atrodas tai it kā opozīcijā (skat. attēlu), maksimāli izceļot savas īpašības. Saule atrodas Zemei vienā, bet Mēness – otrā pusē, raidot savu ietekmi Zemes virzienā. Mēness šajā laikā visvairāk atstaro Saules gaismu, tādā veidā visspilgtāk demonstrējot to, kādi mēs esam.
Lai labāk izprastu kādas enerģijas šajā laikā pastiprinās un nonāk pretstatā viena otrai, parunāsim par Saules un Mēness dabu un to, kā tas izpaužas Pilnmēnesī.
Astroloģijā ar Sauli tiek saprasts vīrišķais pirmssākums. Saule ir tā, kas rada (gaismu), izstaro siltumu, ir iniciators darbībām (piedāvā atbalstu), pati rada apstākļus, kuros darboties un uzturēties. Saule ir prāts un loģika, tā saucamā objektīvā domāšana, diena, visa redzamā, spožā un publiskā daļa. Saule ir tā, kas pati piedāvā atbalstu un sniedz palīdzību. Tā ir vīrišķā Jan enerģija. Saule ir visiem redzama.
Mēness, turpretīm, ir sievišķais pirmssākums. Tā uzdevums ir saglabāt un uzturēt to, kas jau radīts, rūpēties par to. Mēness daba ir mainīga, duāla, jo viena Mēness puse vienmēr paliek Saules gaismai slēpta (skat. attēlu), it kā simbolizējot mūsu neapzināto dabu, slēpto, tumšo, neizprotamo, noslēpumaino pusi. Mēness fāzes visspilgtāk parāda Mēness mainīgo dabu, kad kāda Mēness daļa tiek apspīdēta vairāk vai mazāk. Mēness pats nerada gaismu, bet atstaro to, ko Saule tam dod. Tas ir tāds simbolisks realitātes atspoguļojums – redzi kāds tu esi.
Tātad Mēness simbolika tiek saistīta ar mūsu subjektīvo pusi, sajūtām, emocijām, drošības vajadzību – savu personisko telpu, kurā mēs jūtamies droši, kas ir tāda ļoti privāta, piemēram, ģimene, mājas, māte. Tā ir vieta, kurā saņemam emocionālo atbalstu, mēs tiekam iedrošināti, gūstam mierinājumu un mums tur ir ērti. Mēness kā simbols ir saistīts arī ar tādu sadzīvisko komfortu kā ēdiens, gatavošana, rūpes un gādīgums. Mēness simbolizē mājīgumu, ģimenes siltumu un patvērumu.
Kas tad notiek Pilnmēnesī? Abas šīs enerģijas – Saules un Mēness – darbojas ar maksimālo jaudu un it kā viena pret otru, tādēļ tiek tik labi pamanītas. Ja Saule ir objektīvā realitāte, tad Mēness šajā laikā saka:”Bet es jūtu, ka ir tā un tā (un tikai pēc tam klausās, ko par to domā citi)”. Ja Saule pati piedāvā atbalstu un risinājumus, tad Mēness gaida atbalstu, pamudinājumu un iedrošinājumu kaut ko uzsākt (jāizjūt to, ka es esmu vēlams, manas darbības ir vajadzīgas, ka tam, ko es daru ir kāda jēga). Ja neesam saņēmuši pietiekamu atbalstu, tad tieši Pilnmēness laikā, kad mūsu emocionālā puse ir maksimāli izgaismota un redzama, varam demonstratīvi PIERPRASĪT atbalstu, pievērst publisku uzmanību savam emocionālajam stāvoklim un ne tajā labākajā veidā. Ja Saule ir Jaņ princips, tad Mēness – Iņ – uzņemošā un uzkrājošā enerģija. Pilnmēnesī varbūt izgaismots tiek kas tāds, ko nemaz negribam, lai citi redz, jo tā ir mūsu slēptā vai dziļi personīgā daļa. Tiek apdraudēta mūsu drošības sajūta.
Tā kā Mēness simbolizē rūpes un gādību, tad kādam akcentējot šīs īpašības var sanākt nevis gādība, bet savas rūpēšanās uzspiešana citiem aiz pārāk lielas mīlestības vai vēlmes realizēt šo savu personisko vajadzību, kā rezultātā vilšanās un sabojāts noskaņojums ir garantēts abām pusēm, jo viens jūtas apspiests un ierobežots, bet otrs – nenovērtēts un nevajadzīgs.
Tātad Pilnmēnesī visvairāk pamanīsim tādu kā cīņu vai svārstības starp objektīvo un subjektīvo, publisko un privāto, slēpto un atklāto, racionālo un emocionālo, došanu un ņemšanu u.t.t. Mūsu emocionālā un dziļi privātā puse (Mēness tematika) ar Saules palīdzību tiek maksimāli izgaismota un izcelta, tādēļ arī tik ļoti šis periods ir pamanāms un skar mūs katru personīgi.
